15:19 Baltijas valstu sacensības U18 jaunatnei (+statistika) | ||||||||||||||||||||||||||||
Nedēļas nogalē, 26. februārī Igaunijas pilsētā Võru norisinājās tradicionālās vieglatlētikas sacensības starp Baltijas valstu U18 jaunatni. Sacensību kopvērtējumā uzvarēja Lietuvas jaunie vieglatlēti (230 punkti), Igaunijas jaunā maiņa palika otrajā vietā (213 punkti), bet Latvijas izlase ļoti pārliecinoši ierindojās trešajā vietā (131 punkts). Latvijas izlasei tikai divas uzvaras, turpretī visvairāk individuālo uzvaru bija mājiniekiem - 10 uzvaras, bet lietuviešiem 8 individuālās un 2 pārliecinošas uzvaras stafešu skrējienos. Zemāk tabulā par komandu pārējām izcīnītām vietām. Piezime: pretī katrai no vietām atspoguļots izcīnīto vietu skaits un iekavās kopā iegūtie punkti.
Latvijas izlase Diemžēl Latvijai tikai 2 individuālās uzvaras - abas skrējējiem (Gunta Latiševa-Čudare 300 metros un Alberts Blajs 3000 metru skrējienā). Katastrofāla punktu atpalicība ir meklējama tieši šajā faktorā - pret igauņu un lietuviešu izcīnītām 10 uzvarām Latvijas izlase spēja likt vien 2, par kurām saņēma 20 punktus. Acīmredzami, Latvijas izlasē, izņemot jau minētos uzvarētājus (Guntu un Albertu) nav spilgtu līderu, kādu ir mūsu kaimiņvalstu izlasēs. Kaut gan, tie tomēr ir - piemēram, Krista Obižajeva vai Undīne Dindune. Bet abas dažādu iemeslu dēļ šoreiz Latvijas izlasei palīdzēt nevarēja. Par īsteniem iemesliem zina viņi paši un viņu treneri un nav mūsu varā viņas apsūdzēt nestartēšanā... Cerams, ka vasaras sezonā viņas tomēr Latvijas izlasi pārstāvēs. Bez tam, neaizmirstīsim, ka vasaras sezonā klāt nāks garās mešanas, kurās mūsu jaunieši ir vieni no līderiem (šķēpa mešanā). Tiesa, ar pārējām mešanas disciplīnām atkal jau viss nav tik rožaini, kā gribētos. Latvijas izlasē kopā izcīnīti 129 punkti (protokolā ir kļūda lodes grūšanas rezultātos, par kuriem Latvijas jauniešiem piešķirti 9 punkti, nevis 6). Ja vērtē skrējēju un tehnisko disciplīnu pārstāvju sakrātos punktus tad skrējēju pārsvars ir acīmredams - 79 pret 49, ņeņemot vērā stafetes skrējienu, par kuru mūsu jaunieši saņēma 1 punktu. Bet disciplīnu skaits, kā skrējējiem, tā tehnisko disciplīnu pārstāvjiem ir vienāds (pa 5 katrā dzimumā), ja neņem vērā stafetes. Vietu sadalījums Latvijas izlasē (skatīt tabulu) no 1. līdz 6. aug gandrīz vai ģeometriskā progresijā - jo zemākas vietas, jo to vairāk (2-4-7-8-7-11). Runājot par pēdējām vietām, kuras Latvijas izlases dalībniekiem bija veselas 11, tad 3 no tām ir skrējēju kontā un 8 ir tehnisko disciplīnu pārstāvjiem. Vēl arī 2 "barankas" skrējēju kontā (60 m/barjerās jauniešiem un 4x200 metros jaunietēm) un 1 "baranka" kārtslēkšanā jaunietēm. Bet jebkurā gadījumā, tiem izlases dalībniekiem, kuri palika sestajā vietā neko nevar pārmest, jo viņi cīnījās katrs, atbilstoši savām spējām, kaut arī vairāki no viņiem atpalika no saviem personiskajiem rekordiem, bet citi tomēr spēja pat uzrādīt personiskos rekordus. Tas tikai parāda, ka kopējais disciplīnu konkurences un attīstības līmenis Latvijā ir zems. Interesanti, ka Lietuvas izlasē neviens dalībnieks neizcīnīja 6. vietu... Kā būtu, ja Latvijas izlasei tomēr sakristu visas zvaigznes - tajā startētu visi spēcīgākie un līderi spētu uzrādīt nedaudz augstākus rezultātus, nekā Võru? Izdarot vairākas skaitliskās mahinācijas ar visiem zināmiem sportistu potenciālajiem rezultātiem (šeit uzvārdus neminēsim), sanāk, ka Latvijas izlasē iztrūkst 20-25 punkti. Ņemot vērā, ka tie tiktu "atņemti" konkurentiem, tad mūsu atpalicība būtu mērojama 55-70 punktos, nevis kā šobrīd 100. Bet tā tomēr ir jūtama atpalicība, un tā norāda uz to vietu, kur šobrīd esam... Igaunijas izlase Igaunijas izlasē no desmit individuālām uzvarām astoņas izcīnīja tehnisko disciplinu pārstāvji. Teicami nostartēja tāllecējs jauniešiem - Taavet Richter (7,20 metri un jauns Igaunijas U18 rekords), trīssoļlēcējas jaunietes - Janne Liiker (12,39 metri) un Terje Meister (12,27 metri), lodes grūdēja jaunietēm Katlin Piirimae (16,12 metri). Igauņu kontā arī piecas dubultuzvaras - tie ir 85 punkti! Bet interesanti ir tas, ka šogad mūsu ziemeļu kaimiņu izlasē ļoti vaji nostartēja skrējēji distancēs no 300 līdz 3000 metriem. Tā ir Igauņu vājā vieta, kura mums ir jāpatur prātā. Tikai ko lai stipram padarīsi tehniskajās disciplīnās? Mūsējiem līdz viņu līmenim vēl tālu. Lietuvas izlase Pretēji Igaunijas izlasei, lietuviešiem vājākas ir tehniskās disciplīnas - no desmit izcīnītām uzvarām astoņas ir skrējēju kontā un tikai divas tehnisko disciplīnu pārstāvjiem. Toties kādiem pārstāvjiem - Lietuvas augstlecēji izrādījās par galvas tiesu pārāki pār saviem konkurentiem un sasniedza patiešām ievērības cienīgus rezultātus - Karolis Kozinas (2,05 metri) un Gintare Nesteckye (1,87 metri). Lietuvas izlasē patiešām netrūkst spilgtu līderu, gatavu palīdzēt savai valstsvienībai - bez pieminētiem vēl Dominykas Butkevičius, Modesta Morauskaite, Algirdas Stuknys, Rokas Pacevicius un vēl citi. Vēl jāmin lietuviešu vieglatlētikas gaume un etiķete - sacensībās nevarēja nepamanīt un nesadzirdēt, cik ļoti lietuvieši juta līdza savējiem un atbalstīja arī konkurentus. Prātā nāk latviešu pārliecība, ka hokejā viņi ir labākie un skaļākie fani... Kaut kā jau vairākās vieglatlētikas sacensībās par to pārliecināties neizdodās... Vēl tikai daži novērojumi par sacensību gaitu un atmosfēru. Diezgan dīvaini likās, ka apbalvo tikai disciplīnu uzvarētājus. Vairāki Latvijas izlases sportisti, kuri ierindojās otrajās-trešajās vietās panāca to pirmo reizi savā karjerā. Esmu pārliecināts, ka viņu pašapziņa un pārliecība par sevi, apmierinātība un pašpietiekamība tiktu celtas jaunā līmenī, ja vien viņi sajustu to, ka šajās sacensībās spēja izcīnīt valstīj godalgotu vietu. Tad paaugstinātos arī atbildības sajūta un motivācija nākamiem treniņiem un sasniegumiem. Par šo neizdarību sacensību rīkotājiem liels fuj. Sacensības tika sarīkotas igauņiem rakturīgā atturības manierē, tas attiecas kaut vai uz tik vienkāršu niansi, kā mūzikas atskaņošana sacensību starplaikos un skrējienu laikā. Kāpēc nē? No tā sacensības paliek tikai skatāmākas un aizraujošākas. Dīvaini, bet ja jau mūzika tika atskaņota pat, piedošanu, tualetēs, tad kāpēc lai to neatskaņotu arī galvenajā arēnā? Tomēr viens liels pluss sacensību rīkotāju kontā jāieskaita. Tas attiecas uz rezultātu atspoguļošanu. Pirmkārt, arēnas centrā ļoti pārskatāmi varēja vērot sasniegtos rezultātus un otrkārt, tos varēja uzzināt pāris sekundes pēc finiša, ne tikai tos paziņojot informatoram, bet arī izlasot uz tablo. Bija iespējams pat sekot līdzi t.s "pagaidu" rezultātiem tehniskajās disciplīnās (pēc 3.,4.,5. mēģinājuma). Tomēr neizprotami, kāpēc izpalika vizuālais punktu atspoguļojums sacensību gaitā kaut kur arēnas centrā? Turpinājums sekos... | ||||||||||||||||||||||||||||
|
| ||||||||||||||||||||||||||||
| Всего комментариев: 0 | |