Pirmsākumi.
Par Latvijas vieglatlētikas pirmsākumiem trūkst
neapstrīdamu faktu par konkrētiem un precīziem datumiem un notikumiem. Bet
dažos vēstures avotos minētas ziņas, ka 19. gadsimta beigās (1897. gadā) pirmie
ar vieglatlētiku Latvijā sāka nodarboties Rīgas vingrotāju biedrības sportisti.
Savukārt XX gadsimta sākumā sacensības dažādās vieglatlētikas disciplīnās kļuva
par sporta svētku sastāvdaļu. 1901.
gada 2. septembrī Rīgas Vingrotāju biedrības sportisti piedalījās starppilsētu sacensībās
Pēterburgā. Tajās sasniegtie rezultāti tiek uzskatīti par Latvijas
pirmrekordiem: Millers 110 m/b – 20,0, Štīrs augstlēkšanā – 1,525 metri un
tāllēkšanā – 5,17 metri, savukārt A.Šnē pārsniedza Krievijas rekordus kārtslēkšanā
(2,65 metri) un trīssoļlēkšanā (11,04 metri) un šķēpa mešanā ierindojās otrajā
vietā ar rezultātu 28,35 metri. Jāpiebilst, ka dažādos avotos par A.Šnē
rezultātiem minēti dažādi cipari, piemēram 1989. gadā izdotajā LVS izdevumā Andris
Staģis min nedaudz atšķirīgus ciparus – kārtslēkšanā 2,35 metri un šķēpa mešanā
28,25 metri. Bet katrā ziņā priekšstats par tālaika sportistu sasniegtiem
rezultātiem ir skaidrs. 1901. gads tiek uzskatīts par Latvijas vieglatlētikas dzimšanas
gadu. Daži gada skaitļi, svarīgākie notikumi un slavenākie atlēti no 1901. līdz 1940. gadam:
- 1902.
gads – Rīgas un Jelgavas sportisti sarīkoja stafetes skrējienu – 20 verstis no
Olaines līdz Rīgai;
- 1904.
gada 6. maijā notika pirmais maratona skrējiens pa Rīgas – Jelgavas šoseju. Uz
starta izgāja septiņi skrējēji un visātrāk distanci veica Augusts Dikmanis
(Jāņa Dikmaņa, pirmā LOK priekšsēdētāja un pirmā LVS vadītāja brālis);
- 1908.
gada 14. jūnijs – Pēterburgā sarīkotas I Krievijas meistarsacīkstes vieglatlētikā,
kurās piedalījās sešu biedrību 45 sportisti, tostarp arī 10 pārstāvji no Rīgas
„Union”. Rīgas sportisti guva atzīstamus panākumus – četras I vietas, vienu II
vietu un trīs III vietas;
- 1910.
gada 26. un 27. jūnijā – Rīgā notika Krievijas III meistarsacīkstes
vieglatlētikā;
- 1910.
gads – pirmo reizi notika Rīgas kausu izcīņa skriešanā, lekšanā un mešanā;
- 1911.
gada 23. un 24. jūlijā Rīgas Hipodromā notika starptautiskas sacensības ar 57
sportistu dalību no Viborgas, Lodzas, Pēterburgas, Jelgavas, Ventspils un
Rīgas.
- 1912.
gadā no 5. līdz 27. jūlijam Stokholmā norisinājās V olimpiskās spēles, kurās
Krievijas delegācijas sastāvā startēja 14 vieglatlēti no Latvijas – Alfrēds
Alslēbens (desmitcīņā 12.vieta), Herberts Baumanis un Haralds Hāns (200 m), Leopolds
Lēvenšteins (100 m), Rūdolfs Vītols, Arnolds Indriksons, Alfrēds Ruks un
Andrejs Krūkliņš (1500 m, pēdējais arī maratonā), Andrejs Kapmals, Nikolajs
Rasso un Aleksandrs Upmals (maratonā, neviens nefinišēja), Arvīds Ozols-Bernē
(lode), Ēriks Vanags (disks, lode), Nikolajs Švedrēvics (šķēps);
- 1914.
gada 6. līdz 20. jūnijs – Rīgā notika II Viskrievijas spēles. Sacensībās
piedalījās ap 1000 sportistu no 24 pilsētām, programmā bija 13 sporta veidi,
protams, arī vieglatlētika. Visveiksmīgāk šajās sacensībās startēja rīdzinieki,
kuri izcīnīja 34 zelta medaļas. Bet tālāku vieglatlētikas un visa sporta
attīstību paralizēja I Pasaules karš;
- 1919.
gada 5. oktobrī „Uniona” laukumā notika pirmās sacensības neatkarīgajā Latvijā;
- 1920.
gada 19. līdz 26. septembris – Latvijas sporta biedrības laukumā notika I
vispārējie Latvijas sporta svētki, kurus vēlāk atzina par pirmajām Latvijas
meistarsacīkstēm vieglatlētikā. Šajās sacensībās sāka oficiālo Latvijas rekordu
reģistrāciju. Kopš 1921. gada uzvarētājiem piešķīra titulu „Latvijas meistars”;
- 1921.
gada 24. aprīlī nodibināja Latvijas vieglatlētikas savienību (LVS), par tās
vadītāju kļuva Jānis Dikmanis (pirmais LOK priekšsēdētājs);
- Kopš 1923. gada Latvijas meistarsacīkstēs
vieglatlētikā sāka startēt arī sievietes;
- 1924. gadā no 4. līdz 27. jūnijam Parīzē
norisinājās VIII olimpiādes spēles. Neatkarīgās Latvijas vēsturē tā bija pirmā
Olimpiāde. Latvijas delegācijā startēja 10 vieglatlēti – sprinteri Artūrs
Gedvilo, Gvido Jekals, Johans Oja un Oto Seviško, gargabalnieki Vilis
Cimmermanis un Artūrs Motmillers, soļotāji Alfrēds Kalniņš un Alfrēds Ruks,
metēji Arvīds Ķibilds un Teodors Sukatnieks. Labākais panākums no vieglatlētiem
– Gvido Jekalam desmitcīņā (14.vieta);
- 1927.
gadā Rīgā viesojās leģendārais somu skrējējs Pavo Nurmi. Sacensībās ar
R.Dekšenieku, N.Mūzi un S.Petkēviču (3000 m – 8:11,3), kuri pēc kārtas katrs
veica pa vienam kilometram, P.Nurmi viņiem zaudēja 20 sekundes (8:31,4);
- 1927.
gadā Varšavā notika Latvijas izlases pirmā mačsacīkste ar ārzemniekiem – Igaunijas
un Polijas vieglatlētiem;
- 1928.
gadā Amsterdamā norisinājās IX Olimpiādes spēles, kurās startēja 6 vieglatlēti,
tostarp pirmo reizi arī divas sievietes – 100 m Zinaida Liepiņa, diska mešanā Elfrīde
Karlsone, 5000 un 10 000 metros Staņislavs Petkevičs, maratonā Arturs
Motmillers un Vilis Cimmermanis (izstājās) un diska metējs Jānis Jordāns. Visaugstāko
vietu izcīnīja Staņislavs Petkēvičs – 7.vieta 5000 metros (15:18,0,
priekšskrējienā pat 15:04,2) starp 36 dalībniekiem;
- 1932.
gadā no 30. jūlija līdz 14. augustam Losandželosā norisinājās X olimpiādes
spēles, kurās vienīgie sportisti Latvijas delegācijā bija divi vieglatlēti –
Jānis Daliņš un Jānis Dimza. Jānis Daliņš 50 km soļojumā finišēja otrais (7:10
aiz uzvarētaja angļa Tomasa Grīna) un saņēma pirmo olimpisko medaļu Latvijas
sporta vēsturē. Jānis Dimza, startējot desmitcīņas sacensībās ieņēma 12.vietu
14 sportistu konkurencē (pēc pirmās sacensību dienas esot 2.vietā, viņš
nestartēja pēdējās divās disciplīnās savainojuma dēļ);
- 1934.
gadā Turīnā notika pirmais Eiropas čempionāts. Par tā čempionu kļuva Jānis
Daliņš 50 km soļojumā – 4.49:52,6;
- 1936.
gadā no 1. līdz 16. augustam Berlīnē norisinājās XI Olimpiādes spēles, kurās
Latvijas delegācijā startēja septiņi vieglatlēti – 50 km soļojumā Adolberts Bubenko,
Jānis Daliņš un Arnolds Krūkliņš, Arturs Motmillers maratona skrējienā
(28.vieta/56 dalībniekiem – 2.58:02), Voldemārs Vītols 3000 metru šķēršļu
skrējienā, Oto Jurģis šķēpa mešanā (13.vieta/28 – 60,71m) un Jānis Dimza
desmitcīņā (izstājās pēc četrām disciplīnām). Adalberts Bubenko izcīnīja
pārsteidzošo 3.vietu un bronzas medaļu Latvijai (4.32:42,2), soļojot 50 km
distanci pirmo reizi mūžā. Voldemārs Vītols 3000 metru šķēršļu skrējienā
izcīnīja augsto 7.vietu (9:18,8).
Ar
1940. gadu beidzas pirmais aplūkotais Latvijas vieglatlētikas attīstības posms
– II Pasaules karš un tā postošās sekas ieviesa savas korekcijas sabiedrības
dzīvē. Aplūkotā posma spilgtākā personība viennozīmīgi ir Jānis Daliņš. Par
viņu arī mūsu nākamais raksts.
Turpinājums sekos ...
|